Demos paskaidrojuma vietā
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents, rīkotāju grupas dalībnieku vidū divi cilvēki atsevišķi un dažādos laikos man norādīja, ka Demos vajadzētu ar līkumu iet noteiktai tēmai. Vienā gadījumā arī to, ka viens konkrēts cilvēks nedrīkst uzstāties. Abos gadījumos bija prasība — ja lūgums netiks izpildīts, tad attiecīgais dalībnieks no konferences rīkotāju grupas izstāsies. Manā ieskatā neviens no viņiem nevarēja šādi ar ultimātu mēģināt ierobežot Demos saturu, tāpēc lūgumus neņēmu vērā. Tam sekoja attiecīgo darboņu publiski paziņojumi par izstāšanos ne tik koleģiālos toņos, kādos ceļu šķiršanās tika apspriesta mūsu starpā. Tās ir emocijas un jau divdesmit gadus sabiedriski darot ne to, kas visiem ir pa spalvai, esmu pieradis pie šādām publiski personiskām un dramatiskām ceļabiedru atvadām. Tomēr tā kā tviterī un citur komentāros izskan visādi nepatiesi minējumi un apgalvojumi, uzskatu par nepieciešamo šo to paskaidrot.
Demos no paša sākuma ir bijusi svarīga Rodžera Skrūtona izpratne par “mēs” un par nacionālismu kā pilsonisku, ne etnisku predispozīciju. Demos iestājas par vārda brīvību un nepieciešamību sarunāties kā priekšnoteikumu jebkādai kompromisos balstītai politikai. Demos konferencē ir vieta gan sabiedrībā zināmu atbalstu baudošam kareivīgam vai romantiskam kreisam etniskajam nacionālismam, gan tā skarbai kritikai.
Demos mērķis ir mainīt politisko kultūru — aicināt politisko latvieti pieaugt. Demos uzdevums ir mācīt politiskos tikumus. Demos mērķis nav virzīt kādas par katru cenu uzspiežamas, vispareizākās programmas indoktrināciju. Demos mērķis ir aicināt politiskās arēnas dalībniekus apzināties, ka laba politika var rasties tikai godīgā arēnā. Politika nav tikai pareizo atbilžu atrašana (ja vispār), tā ir arī to vai to neesamības uzturēšana caur sarunu. Saruna par nesamierināmo ir kara atlikšana.
Konservatīvisma sakne ir faktiskā stāvokļa, faktiskās vēstures un faktisko līdzcilvēku apzināšanās un uztvere, ka pastāvošais ir sava veida mierizlīgums. Konservatīvie noraida atriebības, kolektīvas vainas un atdarīšanas, konservatīvie noraida kosmiska taisnīguma alkas.
Manas sabiedriskās aktivitātes motivē rūpes par manu dzimteni un vienīgajām mājām Latviju. Es uzskatu, ka pastāv nacionālisma izpausmes, kas grauj manas zemes izredzes un es uzskatu, ka ir būtiski tās paturēt prātā, jo īpaši laikos, kad dzimtenes mīlestības vārdā dzimtene kulturāli tiek padarīta arvien līdzīgāka Krievijai nekā liberālās demokrātijas ziedu laiku Rietumiem.
Demos nevar un neies ar līkumu jautājumam, kas ir latviešu politiskās nesekmes sakne.
Visus, kuriem Latvija ir dzimtene un vienīgās mājās, kuriem dārga ir vārda brīvība, demokrātija un kurus interesē konservatīvisms kā domāšanas veids, aicinu 10. decembrī uz mūsu kārtējo sesiju Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents. Pasākuma pirmajā daļā ar īsām zibensrunām par tēmu runās raibs, dažādu uzskatu pārstāvju pulciņš. Otrajā daļā būs jautājumi un atbildes, kas būs sadalīti trīs apakštēmas: 1) politika kā saruna, 2) nelietīgi politisko oponentu diskvalifikācijas paņēmieni, 3) "mēs" jeb kolektīvā identitāte, kas ietver visus pilsoņus un ir priekšnosacījums kompromisu politikai.
Varbūt pasākuma formāts un tēmas plašais tvērums neļaus mums izvērsties un iet dziļumā, bet atnākot uz šo sesiju, jūs svinēsiet vārda brīvību un augstāku politisko kultūru, kā arī sastapsiet līdzīgi sarunai atvērtus cilvēkus. Uz tikšanos!
