Futbols ir sapuvis

Ļoti priecājos, ka Francijai izdevās atspēlēties pamatlaikā. Pirms spēles cerēju uz Francijas uzvaru ar 7:0, jo man gribējās, lai viscaur turnīram tiesnešu stutētajam un uz sevi stadiona ekrānos nepārtraukti blenzošajam Mesi ierāda īsto vietu, bet, kad rezultāts kļuva 0:2 un papildlaikā 2:3, tad es nezaudēju ticību labam iznākumam, un franči nepievīla.

Šī bija pirmā spēle turnīrā, kad dzīvoju līdzi frančiem, lai gan redzējis biju vairākas spēles un jāatzīst, ka viņi spēlēja čempionāta skaistāko futbolu. Pendeles kā jau pendeles — tad man visa stresošana jau bija beigusies. Biju gatavs pieņemt jebkuru iznākumu. Mbapē īsts malacītis. Kārtīgs džeks būdams, viņš arī neraudāja pēc zaudējuma.

Franču treneris (ko atceros no 98. gada fināla pret Brazīliju, kad vēl jutu līdzi Brazīlijai) man likās pieļaujam lielu kļūdu, ņemot nost Žirū un Grīzmanu, bet ko es saprotu. Izrādās, ka nevis Mbapē neko nedara un slāpē Žirū, bet  otrādi.

Bet futbols, protams, tik un tā ir sapuvis. Ar korupcijas palīdzību noskaidrotā čempionāta norises vietā, kur pret celtniekiem attiecas kā pret nevērtīgiem vergiem, sporta veidā, kur šodien tēlot savainošanos un rādīt to miljardiem cilvēku un augošu bērnu visā pasaulē kā cienījamu izturēšanos ir daļa no “meistarības”, kur tiesneši var piešķirt pendeles par jebko un izvēlēties neskatīties video atkārtojumu par dajebko, kur komentētāji izliekas to visu neredzam, kur futbolistu asaras pēc zaudējumiem izraisa zālāja drenāžas problēmas, kur daļa futbolistu izskatās kā no cietuma iznākuši, lai gan dzīvo villās un brauc ar glauniem vāģiem, kur futbolisti sludina tīksmināšanos par savu ķermeni, ar izšķērdību, bagātībām un totālu antikultūru.

Tas viss ir sapuvis. Cik spēļu pasaules kausos kopš 2002. gada ir noritējušas tā, ka pat kā neitrālajam skatītājam neliekas riktīgi?! Visa vaina ir tai tēlošanā. Tas ir sports, kurā tiek godā celta netaisnība un meli. Kāpēc lai funkcionāri uzvestos un domātu citādāk?