Grēks

Baznīcu neatzīstošus cilvēkus visvairāk tracina tieši tas, ka kāds viņiem atgādina to, ko viņi zemapziņā jūt, ka tas ir nepareizi, bet negrib par to neko dzirdēt. Šī reakcija ir tieši tā pati, ko izjūtam, kad tūliņ ļausimies kārdinājumam, bet kāds neaicināts tieši vai netieši atgādina par ideāliem.

Tas ir līdzīgi saziņai ar tiem, kuri ir ielēkuši masu psihozes vilcienā un tu mēģini viņus atmodināt, saukt laukā. Jo vairāk centīsies jaukties, jo lielākas dusmas nāks pretī. Jo nevis viņi nepiekrīt (tad būtu vienalga), bet viņus moka grēkā krišanas apzināšanās.

Neesmu daudz lasījis teoloģiskus tekstus (un neesmu īsti baznīcā gājējs), bet man šķiet, ka ierindas modernais cilvēks nesaprot grēku. Viņš domā uzpirktas baznīcas līmenī, kur kaut kāds konsenss var nomainīt to, kas ir grēks un kas nav.

Moderno cilvēku regulē tā pati mašinērija, ar kuru cilvēks atklāja grēka dabu.

Grēks ir nevis kaut kas, ko ticīgais nedara, bet tas, par ko viņš apzināti maksā sodu. Atšķirībā no noliedzēja, kurš sodu izcieš kā kaut kādu nesaprotamu pārējās pasaules un likteņa nežēlību.

Neviens nav ieinteresēts kartē atzīmēt dabā neesošus objektus vai dzēst esošus. Ja kādos laikos dažus objektus aizkrāso, tas nemaina faktu, ka dabā turpināsim triekties tajos, neatkarīgi no apziņas līmenī uzburtajām  un kultivētajām maldu teorijām, kas stāstīs, ka kartē aizkrāsotajās vietās dabā nekam nevajadzētu būt.