Ieteikumi saziņai ar draugiem

Šodien sākam rakstus par tēmu „Ieteikumi labākai sadzīvošanai”. Šādi ieteikumi rodas ik uz soļa, kad sastopamies ar cilvēkiem, kas ir slikti audzināti, bez izglītības, bez pieredzes spārniņu aplaušanā u.tml.. Sāksim ar ieteikumiem, kas jāievēro sazinoties ar saviem draugiem.

1. Nezvaniet saviem draugiem darba laikā runāties tāpat vien. Arī draugi reizēm strādā.

2. Kad esat kādu sazvanījis, vispirms pajautājiet, vai runātājs tagad var ar Jums runāt. Ja atbilde ir noliedzoša, tas nozīmē, ka Jums ir nevis viss jāpasaka divreiz ātrāk, bet Jums ir jāatvadās un jānoliek klausule. Varat arī pajautāt, kad drīkst pārzvanīt.

3. Nemelojiet par savu Skype statusu. Ja negribat, lai Jūs traucē, uzlieciet statusu Do not disturb vai arī izslēdziet Skype vispār. Tā ir bezkaunība uzlikt statusu Away vai arī Not available tā, lai neviens Jums neko nesūta, bet tikmēr pašiem traucēt citus, kad vien ienāk prātā.

4. Rakstot Skype čatā, ja zināt, ka runātājs dara kaut ko paralēli, visu savu sakāmo vislabāk ierakstīt vienā ziņojumā. Nevajag spiest Enter pēc katra otrā vārda.

5. Pārlasiet savus e-pastus. Ja redzat tekstā daudzpunktes vai smaidiņus, droši dzēsiet laukā. Daudzpunktes vietā var likt punktu vai komatu, bet smaidiņu vietā neko nevajag. Ja nespējat sasaistīt domas sakarīgos teikumos, varbūt ir vērts palasīt daiļliteratūru vai intervijas labos žurnālos.

6. E-pasts nav čats.

7. Nevajag brīnīties, ja Jūs kādam kaut ko mutiski vai pa telefonu lūdzat, un viņš Jums palūdz atsūtīt to pašu uz e-pastu. Daudzi cilvēki e-pastu izmanto kā aktuālo darbu vai atgādinājumu sarakstu.

8. Zvanīt pa telefonu vajag tikai tad, ja ir kaut kas svarīgs UN steidzams (nepadariet steidzamas un nesvarīgas lietas par steidzamām un svarīgām) . Telefona zvans traucē vairāk nekā e-pasts. E-pastu var atbildēt brīvākā brīdī vai vismaz tad, kad ir doma pabeigta.

9. Sasveicināšanās. Nav svarīgi, kā Jūs sasveicināties ar draugu, kad esat divatā, bet, ja Jums apkārt ir citi cilvēki, tad nebūtu vēlams to darīt tā, ka draugam varētu kļūt neērti, piemēram, nesauciet viņu dīvainos mīļvārdiņos, nebļaujiet, nelietojiet savus speciālos lamu vārdus vai citus izsaucienus. Jūs neesat Jūsu drauga pasaules centrs. Starp citu, šajā ziņā vecāki bieži grēko. Kad bērni ir mazi, tas ir normāli, bet, ja bērns jau ir pieaudzis cilvēks, tad nevajadzētu viņu apsaukt citu cilvēku klātbūtnē tāpat kā pirms desmit gadiem.

10. Citu cilvēku klātbūtnē sarunāties vajadzētu tīrā latviešu valodā. Ja latgaļu valoda ir puslīdz sakarīga valoda, tad ventiņu galotņu un locījumu aplaušana ir tīrais laucinieciskums — dialekti ir reģionam pielāgota valodas vienkāršota versija, grumbu nolīdzināšana, paviršība. Galotnes un locījumi izšķir nozīmi. Tikpat labi varētu vislaik runāt bļe dialektā, kā to dara mūsu pilsētas futbolisti un futbola fani.

11. Ieklausieties sevis teiktajā. Vai nav tā, ka Jums ir pielipis kāds bezjēdzīgs vārds, ko vislaik atkārtojat? Ja cilvēks savā runā vislaik atkārto vienu un to pašu vārdu, tad es viņam ticu arvien mazāk, jo, šķiet, ka viņam nav ko teikt un viņš vienkārši aizpilda ētera laiku. Esmu sastapies ar šādiem lipīgajiem vārdiem: principā, faktiski, būtībā, patiesībā, teiksim, reāli, tīri, zin', nu (lai arī šis ir ne mazāk pretīgs, to nevar tik labi sadzirdēt, kā pārējos).