Īsa skaidrojoša piebilde par vakardienas ierakstu

Īsa skaidrojoša piebilde par vakardienas ierakstu. Ir jānošķir sargeņģeļi, svētie aizbildņi, fejas un citi privātie dievi no artikulētā Dieva. Tas, ar ko jūs sarunājaties, kuram jūs varbūt izdarāt konkrētus lūgumus vai par kuru jums šķiet, ka tas atbild jūsu lūgšanas — tas ir jūsu privātais dievs, jūsu psiholoģiskais palīginstruments (turklāt tādi var būt vairāki — jūs esat tās pasaules saimnieks). Attiecības ar privāto dievu ir lielākoties iekšpusē tai vientuļajai bedrei, par kuru vakar rakstīju. Šādi dievi kalpo jūsu privātajām interesēm. Tas pieder pie normāla, saprātīga cilvēka būšanas, bet tas nav Tas. Privātais dievs ir pieejams arī tad, ja cilvēks aiziet dzīvot uz mežu, kalnos vai tuksnesī, neliekas ne zinis ne par vienu citu, arī tad, ja cilvēks ir sociopāts vai psihopāts. Taču sava privātā dieva priekšā cilvēks ir augstākstāvošs par citiem cilvēkiem, kas pēc definīcijas nozīmē, ka ir darīšana ar kaut ko mazāku, kas nav kristīgās baznīcas Dievs, kas nav visa radītājs. Pārspīlēta paļaušanās uz sava privātā dieva atklāsmēm vai mēģinājumi tās uztiept citiem ir tieši viens no iemesliem, kāpēc tiek mērķtiecīgi artikulēts visu cilvēku Dievs. Ja cilvēkam savās domās nav darīšana ar citiem cilvēkiem, kopā ar kuriem viņš šajās domās ir vienlīdzīgs trešās — pārcilvēciskās un nekad līdz galam ar saprātu neizzināmās — puses priekšā, tad viņš vēl nav sācis lūkoties laukā no bedres.