Kur tu biji, bāleliņi?
Dziesmu un deju svētki man vēl nekad nav šķituši tik īsti un pamatoti.
Šajos Dziesmu un deju svētkos man bija vairāki īpaši stipra saviļņojuma brīži. Daži grib visu koncertu uz maksimumu — TV diktore teica, ka grib svētkus katru gadu. Tās tādas mirkļa sajūtas, kad aizmirstas, ka īpašajiem brīžiem ir jānobriest. Prezidents jau to vārdos izteica — šie Dziesmu svētki notika uz kovidlaika un kara fona. Pozitīvā ziņā tie notika arī uz mūs atraisījušo hokejistu panākumu fona. Varbūt pēdējos gados notikušais tādiem kā es, kas bija par mazu, lai piedzīvotu okupāciju vai izjustu atmodu, ir devis jaunus, reālus notikumus, kurus saskatīt dziesmu skaņās, vārdos, deju soļos un rakstos.
Dziesmu un deju svētki man vēl nekad nav šķituši tik īsti un pamatoti. Ne ballīte, ne dekors, ne muzeja eksponāts, ne “ārējā tēla veidošanas pasākums”, bet īsts, dzīvs un svēts kalpojums.
Dziesmu svētki notiek un notiks un tas ir katra paša ziņā, ko mēs tajos nolasīsim. Kādus simbolus jūs tur meklēsiet, tādus tur atradīsiet. Ja savējos tur nemeklēsiet, tad neviens to jūsu vietā nedarīs un jūsējais nomirs līdz ar jums.
Klātienē redzēju tikai “Tīrumu”, bet TV noskatījos daļu pūtēju orķestru koncerta, daļu noslēguma koncerta un vairākas daļas no deju uzveduma “Mūžīgais dzinējs”. Man ir vairāki priekšnesumi (Tēvreize, Himna, "Mūžīgā dzinēja" nobeigums, Gaismas pils, Raimonds Pauls, kuģis Andrejostā), ko paturēšu siltā atmiņā, bet vienu īpaši gribētu izcelt un aicināt Jūs pameditēt ar to. Tā ir dziesma, kuru neatceros no iepriekšējiem Dziesmu svētkiem, tomēr dzirdējis droši vien esmu, jo man pirmais svētku apmeklējums bija 1990. gadā, kad tā jau skanēja. Tā ir latviešu tautasdziesma Selgas Mences apdarē — “Kur tu biji, bāleliņi?” Lai arī noslēguma koncertā vakarnakt tā izskanēja ļoti augstā kvalitātē, vairāk aizķēra tā kopā ar deju “Mūžīgajā dzinējā”.
Video no deju uzveduma "Mūžīgais dzinējs":
Video no noslēguma koncerta:
