Latvijas lielākā problēma
Kad mēs uzrunājām kādu iespējamo Demos V sesijas Nost ar sociālismu! dalībnieku, viņa pirmā replika bija: es nedomāju, ka sociālisms ir Latvijas lielākā problēma. Es sāku taisnoties — ko jūs — mēs jau tikai vēlamies izskaidrot konservatīvisma attieksmi pret šo fenomenu, mēs jau tikai izgaismosim moderno lienošo sociālismu.
Bet dažas dienas vēlāk pie sevis padomāju — ko tas vispār nozīmē — “Latvijas lielākā problēma”?
Vai ar to ir domāta tāda problēma, kuru mums kā sabiedrībai visiem kopā tagad vajadzētu risināt pirms darām ko citu?! … Jūs taču piekrītat, ka mums jārisina problēmas kopā, vai ne? Jāidentificē viena galvenā problēma, jāizplāno vislabākais šīs problēmas risinājums, jāsadala pienākumi un tad jāķeras pie darba, vai ne? Skaidrs, ka jāpiesaista attiecīgās jomas eksperti. Tādi tik jāatrod, jāuzdod viņiem uzdevums, jāsagādā finansējums un lieta darīta. Tad var identificēt nākamo lielāko problēmu un tā tālāk. Uz priekšu uz saulaino nākotni! Vienīgais sarežģījums ir, ka nevaram vienoties, kas tā lielākā problēma ir. Vajag būt vienotiem, dāmas un kungi! Lūdzu, vienosimies, kas ir mūsu lielākā problēma!
Vai mēs varam panākt vismaz vienprātību, ka mums vajag vienoties, kas ir mūsu lielākā problēma?!
Lūk — ja brīnumainā kārtā būsim panākuši šādu “vienošanos”, tad sociālisms patiešām būs kļuvis par mūsu lielāko problēmu. Tāpēc arī šī sesija.