Mēs esam populisti

Nav nepareizi mūs saukt par populistiem. Mēs negrasāmies ļauties tehnokrātu plānam, mēs uz visu skatāmies daudz vienkāršāk, bez tehniskas detalizācijas — samaziniet valsti, samaziniet plāna apmērus, dodiet cilvēkiem brīvību pašorganizēties un saimniekot. Ir tiesa, ka tas nav sasniedzams, ja valsts maizes ēdāji ietiepsies. Tieši tāpēc "populisti", no tehnokrātu skatu punkta, ir neiespējamā solītāji. Bet kāpēc tajā pašā laikā, kad par pašsaprotamu pieņem tehnokrātu plānu ar spaidiem ierobežot brīvo cilvēku saimniekot brīvību, tikmēr netiek atzīta "populistu" politiska varēšana ar materiālu neērtību sagādāšanu ierobežot valsts piesūcekņu populācijas apmērus?

Apsūdzību "populisms" tiklab var attiecināt uz nodokļu palielinātājiem un brīvību ierobežotājiem, jo no konservatora skatpunkta tas ir vistīrākais populisms pieņemt, ka cilvēki turpinās savu darbošanos kā ierasts un saskaņā ar tehnokrātu plānu, kad zemi pārpludinās ar jauniem svešiniekiem, kad nodokļu un birokrātijas slogs viņus arvien vairāk nospiedīs. Ašeradens, Dombrovskis un viņu Eiropas līdzinieki ir vislielākie populisti no mūsu skatpunkta.

Atšķirība starp vieniem un otriem ir iekš tā, kas tiek pieņemts par konstanti, par nemainīgo. Jebkura programma ir nosaucama par populistisku (nerealizējamu), ja tās oponentiem piedēvē negrozāmu nepiekāpību.