Par seksuālo orientāciju Transseksuālisma epidēmijai ir daudzi paralēli veicinošie faktori, bet viens vēsturisks faktors ir tas, ka sabiedrība maldīgi pieņēma homoseksualitāti un vispār seksuālo orientāciju kā bioloģisku identitāti.
Jautājums, ko pasaule jautā jums Jautājums, uz kuru dažiem atbilde ir “es esmu piedzimis nepareizā ķermenī”, ir jautājums, kuru katru dienu pasaule uzdod arī katram no jums. Lai arī par jūsu atbildi varbūt skaļi šodien nerunā un nesmejas, vai tā ir atbilde, kuru jūs droši ieteiktu maldos ierautajiem? Kāpēc sabiedrībā atsaucīgas ausis rod nepareizās atbildes?
Kemtreilistu kreisais sakāvnieciskums Kemtreilistu pozīcija ir no paša sākuma sakāvnieciska un kreisa. Tā vietā, lai pateiktu, ka viņiem nepatīk lidmašīnu sašvīkātas debesis un pieprasītu aviosatiksmes ierobežošanu, viņi vērš uzmanību uz sazvērestību. Bet kāda jēga runāt par konspirāciju, ja tā nav lietas būtība? Viņi taču vienkārši grib skaidras debesis un lai virs galvas nelidinās
Konservatīvisms Iespaids par senākiem labākiem laikiem rodas dabiski, kad mēs augstāk vērtējam un tāpēc atminamies labāko no aizgājušā, bet aizmirstībai nododam pārējo.
Nav vēstures pareizās puses Lai pateiktu patiesību tviterī, portālā, radio vai televīzijā, nav vajadzīga drosme. Būs gana daudz atbalstītāju un citu ieguvumu pat no visnepopulārākās patiesības apraksta.
Basketbola antikultūra Progresīvā sabiedrība drīzāk ratificēs Stambulas konvenciju, nekā sāks piedomāt, ko sludina basketbolu pavadošā antikultūra.
Sarkanās līnijas Simt un pirmo reizi sarkanās līnijas balsu aritmētikas priekšā izrādās ūdens neizturīga lūpu krāsa. Parasto ļautiņu mānīšanai gudro akrobātiskus paņēmienus. Partiju identitāšu līnijas ir pilnīgi idiotiska, fiktīva, ar parlamentāro demokrātiju nesavietojama tribālisma atlieka, kas sevi diskreditē ik pēc dažiem mēnešiem. Kamēr mums nebūs ideoloģisku partiju, kurām nav neideoloģisku jautājumu, kuras
Par politiskā oponenta psiholoģizāciju Politiskajā arēnā ir noraidāma jebkāda oponentu psiholoģizācija.
Par tīru biogrāfiju Viens no dīvainākajiem un morālo pagrimumu cementējošākajiem modernā cilvēka morāles likumiem ir likums, ka, ja viņš ir vienreiz kādā konkrētā formā sagrēkojies, tad viņš nedrīkst vairs nekad apgalvot, ka šādi rīkoties ir grēks. Piemēram, ja esi vienreiz dzīvē krāpis sievu, tad tev nebūs sacīt, ka krāpt sievu ir nepareizi. No
Organizētā kampaņa pret Eviku Siliņu Kad lidostās nopērkamās ne daiļliteratūras (non-fiction) grāmatas pārlasījušies pareizie cilvēki spriež par socmediju laikmeta nomelnošanas “organizētajām kampaņām”, tad jāsecina, ka neko nav izlasījuši un tāpēc arī kovidu nesaprata. Izrādās tādi paši konspirologi, par kādiem citus uzskata.