Par pumpām un citām svarīgām lietām
Šodien atkal ir baigi karsts. Jaunu pumpu nav, tikai iepriekš sakasītās pumpas struto. Strutas man patīk, jo tās var skrubināt nost. Pēc kāda brīža iztek jaunas, sacietē un atkal ir ko skrubināt.
Bez pumpu kasīšanas šodien vēl bija trīs lekcijas, no kurām pēdējai es otru pusi nobastoju, jo tas čalītis cauri kursam virzās ar ātrumu 2 kilometri stundā, turklāt pusi no šī ātruma veido straume. Viņa angļu valoda ir vēl smieklīgāka par mūsu Engrish Technical Writing pasniedzēja valodu. Jā, jā, tieši Engrish. Pats man šodien teica, ka ceturtdienas kontroldarbs būs nevis ķīniešu valodā, bet ingrišā. Par mēles neveiklību nav ko brīnīties – pats es nemāku īsti pateikt ne haučio (laba bumba – šitais jāsaka, kad tavējais basītī labi nospēlē), ne arī Teda ķīniešu vārdu, bet nevaru saprast, kā var tik mērķtiecīgi nogriezt vārdiem galotnes. Visi vārdi vienskaitlī un daudzskaitlī angļu valodā skan vienādi, jo „s” galā ir tikai rakstiski.
Pirmajā lekcijā pasniedzējs runāja par tipiskām ķīniešu kļūdām angļu valodā. Tas nu gan bija netipiski, ka tik tipiskas ķīniešu kļūdas pieļaujošs ķīnietis mēģina citus šajā lietā mācīt. Viena no tipiskajām ķīniešu kļūdām ir jaukt īpašības vārdus ar apstākļa vārdiem, piemēram, teikt dead poison nevis deadly poison (piemērs no viņa slaida). Kamēr tu to lasi uz slaida, tikmēr ir labi, bet vēl labāk ir, kad viņš pasaka, ka drugs are dead poison nav pareizi, bet pareizi ir drugs are daddy poison. Bet iemesls, kāpēc rakstīšanas lekcijās es atbildu e-pastus un rakstu žurnālam, ir tāds, ka viņš nebeidz runāt pusangļu pusķīniešu valodā, turklāt viņš tik veikli pārslēdz valodas, ka tu nepagūsti ieslēgt/izslēgt uztveri, kad viņš jau ir pārmeties uz otru valodu un tālāk dragā tajā.
Pati pirmā lekcija bija mākslīgais intelekts un tur es jau fišku rubīju labāk par visiem. Ha. Tagad tik jānotur temps.
Vēl te šodien notiek asinsizliešana, tas ir, donoru diena. Ir atbraucis tāds veco laiku autobuss, kurā iekšā ir saspiests gan analīžu kambarītis, gan asinsizliešanas zāle. Teds ar čomiem arī izlēja. Es filmēju.
Bet vakar mums bija divas basketbola spēles. No rīta aizrakstīju Karosam e- pastu, kurā pastāstīju savu nostāju mūsu departamenta zvaigžņu komandas jautājumā. Izskatās, ka ieteikumi viņam un komandai patika un vakarā mēs jau spēlējām daudz sakarīgāk. Diemžēl abas spēles tik un tā uzvarējām un šodien būs jāspēlē atkal, proti, čempionāta finālspēlē par pirmo vietu. Misijas pirmajā mēnesī uzņemtais skriešanas, riteņbraukšanas, peldēšanas un basketbola temps nav palicis bez sekām – kreisā kāja traki sāp, bet aģentu tādi sīkumi neapstādina.
Vēl kaut ko gribēju rakstīt, bet aizmirsu. Ā, par maģistra darbu. Mani interesējošās tēmas vadītājs it kā ir piekritis mani ņemt savā brigādē, bet viņš nemāk rakstīt e-pastu, tāpēc to esmu uzzinājis tikai pastarpināti.
Nākamsestdien Toyota te rīko kaut kādu paskriešanu vai pastaigāšanu pa pilsētiņu un pēc tam būs izloze, kuras galvenā balva ir jauna Toyota. Lai arī tas ir maksas pasākums, es piedalos, jo viena mūsu departamenta darbiniece uzaicināja man sastādīt kompāniju viņas ģimenei un viņa izmaksā. Uzzinājis lielisko iespēju tikt pie mašīnas un pielikt punktu šai apnicīgajai fizkultūrai pa universitātes kosmisko teritoriju, tik pārliecinoši sāku runāt par savu jauno Toyota, ka nabaga Teds mani pasauca sarunai zem četrām acīm un precizēja, ka tā būs tikai loterija un varbūt es mašīnu nemaz nedabūšu. Tiesa, galu fizkultūrai neredzēšu tik un tā, jo emociju karstumā pusi mašīnas apsolīju Tedam, bet otru – departamenta darbiniecei.
Jo ilgāk te esmu, jo vairāk spēju saskatīt meitenēs skaistumu un tagad jau skaistas man liekas ļoti daudzas. Žēl tikai, ka nevar saprast, cik viņām gadu un kāda dzimuma.
Ja jums gribas brokastis vai vieglas pusdienas, ap pusdienas laiku ir ieteicams grozīties ap sava departamenta biroju. Ieejiet, pavaicājiet, vai kāds nevar palīdzēt, piemēram, noskaidrot, kā jāpērk aviobiļete uz mājām, tad pasūdzieties, ka jums nestrādā durvju karte un tad vēl pasakiet, ka ārā ir baigi karsts. Ja mācēsiet iejusties lomā, varbūt dabūsiet pusdienas. Nu jau divas reizes tā ir sanācis. Pirmajā reizē kautrīgi atteicos, bet šodien biju gudrāks.
Atnāciet uz manu žurnālu tad, kad būšu te atkal kaut ko ierakstījis. Būs jums ko palasīt.