Radīts vs nejaušība

Kristīgo mediķu biedrības konferencē viens runātājs izmantoja pārlieku vienkāršotu dihotomiju, kas, šķiet, atsevišķai daļai kristiešu liekas patiesa. Proti, ka cilvēku pasaules redzējumi dalās divās daļās. Vieni uzskatot, ka pasaule ir radīta, otri - ka pasaule ir nejaušība. Ja ar šiem īsajiem aprakstiem rimtos, tad vēl nekas traks. Bet, ja sāk runāt, ka saskaņā ar pirmo pasaules redzējumu Radītājs ir izprintējis gatavu, uzreiz novērojamu pašreiz cilvēkam redzamo pasauli un tās likumības, tad cilvēks bišķiņ pārvērtē savas radošuma saprašanas spējas. Evolūcija (kā jau notikušo izskaidrojošs modelis) nekonfliktē ar Radītāju. Man šķiet, ka daļa radītās pasaules cienītāju savas primitīvās izpratnes par radīšanas procesu dēļ automātiski kļūst par sociālistiem. Proti, par ideālās pasaules plānotājiem un dizainētājiem. Deivids Hjūms ir pareizi teicis: morāles normas nav cilvēka saprāta radītas. Tās ir radušās evolūcijas rezultātā. Tāpat kā vairums citu sabiedrisko institūciju. Evolūcijas rezultāts ir nejaušība tikai partikulārajās detaļās (piemēram, ka mēs braucam pa labo pusi, nevis kreiso). Ontoloģiski nekā nejauša tur nav. Ja cilvēka vai cilvēka nekontrolēta un nesaprasta fenomena atklātais neatbilst Radītāja iedibinātajām un katrā mazākajā lietā iemiesotajām likumībām, tad tas agri vai vēlu izzūd.