Sveicināšanās un citi potenciāla politiķa pārbaudījumi
Ja šodien dibinātu partiju un mēs vēlētos tai atlasīt cerīgus biedru kandidātus no politiskai darbībai pagalam nederīgiem, labu daļu gribētāju varētu atraidīt, ja mums būtu iespēja uzzināt viņu attieksmes un ieradumus dažos ar politiku šķietami nesaistītos jautājumos.
Vispirms mēs pievērstu uzmanību, vai cilvēks atbild uz sagaidītāju sveicienu pie ieejas partijas dibināšanas pasākumā. Tas ļautu spriest, vai viņš sveicinās arī ar saviem kaimiņiem, ar pārdevēju veikalā, ar sētnieku, dārznieku, apkopēju darbā, ar biļešu kontrolieri vilcienā. Mēs neko daudz nesecinātu pēc tā, vai kandidāts sveicinās ar viņam pazīstamām prominencēm, bet tieši no tā, vai viņš atzīst apkalpojošā personāla klātbūtni un rēķinās ar to.
Neatņemt otra sveicienu vai uzsākt mijiedarbību ar otru cilvēku bez sasveicināšanās signalizē saistību neuzņemšanos. Jūs nedodat nekādas garantijas, ka klausīsities, ko otrs sacīs, ka vispār esat viņu ievērojis un gaidāt jebko pretī. Otrs cilvēks jums ir tukša vieta. Kad jūs tā izturaties pret apkalpojošo personālu, tas nozīmē, ka pasākumos ar jūsu dalību nav iespējama civilizēta kārtības uzturēšana. Politikā šādiem cilvēkiem, protams, nav ko meklēt.
Ja mēs varētu kādu brīvprātīgo uzņemties pavērot šoseju, kas ved uz pasākuma norises vietu, tad aicinātu pievērst uzmanību, kā potenciālie politiķi uzvedas ceļu satiksmē. Vai topošie sabiedrības kārtotāji laikus atklāj citiem satiksmes dalībniekiem savus nodomus? Vai viņu darbības uz ceļa ir citiem paredzamas — vai viņi signalizē kustības uzsākšanu, joslas maiņu, šķēršļu apbraukšanu un nogriešanos? Pagrieziena rādītāju lietošana ir sabiedrības politiskā brieduma indikators. Pavērojot notikumus uz platās Jūrmalas šosejas, pa kuru vairums pārvietojas, it kā būtu viens pats pļavā, redzam bēdīgu ainu. Autovadītāji nerēķinās viens ar otru. Vai viņi gaida videokameras un sodus, kas piespiedīs visus pārējos arī signalizēt savus nodomus?
Ja mums būtu iespēja ieskatīties kandidāta privātajā dzīvē, mūs noteikti interesētu, kādas ir viņa attiecības ar kaimiņiem. Vai viņš trokšņo vēlās vakara stundās, vai smēķē zem citu logiem, vai ievēro dzīvojamās teritorijas iekšējos noteikumus? Vai pēc viņa tualetes apmeklējuma darbā un iestādēs ir tīrs vai drīzāk kā sen neapkoptā sabiedriskajā tualetē? Vai viņš ir gatavs, ka viņa kaimiņi un kolēģi jelkad viņam par kaut ko aizrādīs, vai drīzāk viņš atbildēs uz to ar rupjību vai mirklī sakasītu pārmetumu lavīnu pretējā virzienā?
Politika ir par sarunāšanos un rēķināšanos ar līdzcilvēkiem. Politika nodarbojas ar kārtības, tātad paredzamu apstākļu ieviešanu, lai līdzās dzīvojošie varētu brīvi un droši plānot savas darbības un darboties, nebaidoties, ka pēkšņi varētu krasi mainīties spēles noteikumi, un viņu izvēlētais rīcības plāns kļūtu neīstenojams. Politika nenodarbojas ar to, lai aizliegtu visu aizliedzamo un aprakstītu visu atļauto. Politika ideālā gadījumā arī nenodarbojas ar strīdu izšķiršanu par labu vairākumam, kā bieži vien aplam tiek uzskatīts. Tā nodarbojas ar vides veidošanu, lai strīdi nerastos, bet gadījumos, kad tādi rodas, lai ir principi, pēc kuriem tos izšķirt. Brīvā zemē pilsoņi no citiem gaida rēķināšanos nevis tāpēc, ka tas būtu prasīts kādos noteikumos, bet tāpēc, ka tas ir priekšnosacījums rīcības koordinācijai lokāli, miermīlīgai līdzāspastāvēšanai un brīvībai no valsts iejaukšanās pilsoņu savstarpējās attiecībās.
Kas ir sveiciens? Sveiciens neapliecina vienlīdzību, tas apliecina zināmu līdztiesību uz iespēju koordināt mijiedarbību vidē. Sveiciens ir teju pirmais politiskais žests. Sveicienam var sekot saziņa. Bez sveiciena jebkāda iespējamā saziņa nav nevienai no pusēm saistoša, jo nav zināms, vai otrs vispār jūs dzird un redz.
Kas ir visbiedējošākais mijiedarbībā ar cilvēku, kas kaut ko dara jums ne pa prātam? Tas, ka ar viņu nevarēs sarunāties. Ir normāli, ka mēs kādreiz neievērojam citus, aizmirstam par tiem, vai neparedzam, kā mūsu darbības traucēs. Bet ir traki, kad mūs nevar par to informēt. Sveiciena neatņemšana vai vispār iztrūkums ir pirmais signāls, ka sarunāšanās un tātad politiska vienošanās ar otru var nebūt iespējama. Labākajā gadījumā jūsu intereses nekrustosies, bet, ja krustosies, tad būs stiprākā despotisms vai karš.