Kamēr valdīs strādnieki
Kamēr valdīs strādnieki, nekas labāks nav gaidāms.
Tēma
demokrātija
A collection of 50 raksti
Vai divi plus divi ir četri?
Der atgādināt, ka demokrātijā izejas punkts ir nevis jautājums Vai uzskatāt, ka 2+2=4? un tam sekojošais — Ahā, ienaidnieks! (Vai — O, mūsējais!), bet gan aicinājums pievienoties. Piemēram, Nāciet aiz manis, ja gribat būvēt uz 2+2=4 pamatiem!
Un, kad nenāk gana daudzi, tad vai nu pašam jākoriģē piedāvājums,
Par varu
Kad es 2013. gadā priekšniekam paziņoju, ka gribu būt uzņēmuma tehniskais vadītājs, viņš teica — nekādu problēmu. Pēc nedēļas viņš man pasniedza koka klucīti, uz kura bija piestiprināta metāliska zīmīte, kas vēstīja, ka es nu esmu uzņēmuma tehniskais vadītājs.
Kas ir demokrātija
Izrādās, ka uzrakstam “RĪGA” (ar iztrūkstošo “Ī”) paraksts vēsta “[Rīga] bez manis nav Rīga”. Varbūt tādas aplamas atziņas pieņemamība publiskajā telpā izskaidro Krišjāņa Kariņa ilgstošo aizkavēšanos valdībā — ja nu viņš domāja, ka valdība bez viņa nevar būt valdība? Bet var. Ij Rīga, ij Latvija var bez Kariņa. Un bez manis
Par pelēko masu un vēl divi punkti
1. Pelēkā masa ir nevis cilvēki ar zemāku izglītību vai iztikas līdzekļiem, bet tie, kas uz savu galvu nepiedalās politiskajā procesā. Arī visinteliģentākais akadēmiķis un vislasījušākais kultūras apliecinātājs, kas dzīvo tikai sev, savas domas un statusa attīstībai, galu galā ir tikai vienas iztikas nišas aizpildītājs, ne kopienas kārtotājs. Jā, viņš
Tauta nav stulba
Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību.
Tauta nerunā ar savu muti, tauta var tikai piebalsot tam, kas jau skan. Ja publiski tautas piebalsošanai piemērotā vidē runā tikai propagandisti vai muļķi, tad, jā, var rasties iespaids,
Sarkanās līnijas
Simt un pirmo reizi sarkanās līnijas balsu aritmētikas priekšā izrādās ūdens neizturīga lūpu krāsa. Parasto ļautiņu mānīšanai gudro akrobātiskus paņēmienus.
Partiju identitāšu līnijas ir pilnīgi idiotiska, fiktīva, ar parlamentāro demokrātiju nesavietojama tribālisma atlieka, kas sevi diskreditē ik pēc dažiem mēnešiem.
Kamēr mums nebūs ideoloģisku partiju, kurām nav neideoloģisku jautājumu, kuras
Apokalipse un citi varas avoti
Baidīšana ar apokalipsi kā pamatojums radikālai esošā iznīcināšanai un piespiedu varai ir nespēja apjēgt, ka cilvēks vienmēr ir radījis un vienlaicīgi mīlējis par spīti nenovēršamajām beigām visās iespējamās esības apzināšanās frontēs.
Inga Spriņģe un "Delfi" nostājas uz denacifikācijas ceļa
Tiek normalizēta konservatīvo vērtību aizstāvju dēvēšana par nacistiem.
Edgars Rinkēvičs ievēlēts par Valsts prezidentu
Vecpuiši augstos amatos nav uzreiz nekas slikts vai neparasts.