"Viss ir slikti" un lielais hokejs

Lielais hokejs, kuram ar lielāku un mazāku uzmanību (dažus gadus arī ar pavisam snobisku vienaldzību) sekoju kopš mūsu uzvaras (?) C grupā un malšanās pa B grupu, vieno visu Latvijas tautu. Jūs var neinteresēt hokejs, jums var kāds hokeja elements ne līdz galam patikt, bet, ja vēlaties būt kopā ar pārējo tautu, tad jums ir jāpieņem, ka lielais hokejs mums ir dārgs un ļoti svarīgs nacionālās identitātes elements.

Lielais hokejs ir tas, kas mūs apvieno ar kaimiņiem, ar radiem un neradiem, ar nejaušiem garāmgājējiem, gan skaidrā, gan lauzītā latviešu valodā runājošiem. Lielais hokejs savā labākajā izpildījumā, kādu to redzam šopavasar, arī spēlētāju izteikumos medijiem, ir tas, kas dzēš gan paaudžu barjeras, izglītības atšķirības, materiālā nodrošinājuma barjeras un sociālā statusa barjeras. Lielais hokejs ir tas, kas liek mums sajusties kā vienotam veselumam ar cilvēkiem, ar kuriem citkārt nevaram atrast kopīgu valodu, ar kuriem mums politiski vai kā citādi galīgi nav pa ceļam. Lielais hokejs mūs apvieno pat ar mūsu ienaidniekiem, ar mūsu parādniekiem un tiem, kuriem parādā esam mēs. Lielais hokejs liek atcerēties, ka ir tāds “mēs”, kā vārdā mēs gribam vienoties ar citādi domājošajiem kaimiņiem un tālākiem līdzcilvēkiem par mierīgu līdzāspastāvēšanu, arī par labāko sabiedrības organizācijas modeli — tas ir, nodarboties ar politiku. Politiski mums ar kādu galīgi nav pa ceļam, bet lielajā hokejā izjustās un atjaunotās kopības dēļ mēs esam gatavi vienoties par politiskās arēnas noteikumiem, kuru ietvaros mēs cienīsim pārējos no “mēs” vidus un ļausim saskaņā ar arēnas noteikumiem taisnīgākajām idejām gūt virsroku.

Kad cilvēks piedzīvo tik pacilājošus brīžus kā vakar, viņš nereti sāk uztraukties, ka kādā brīdī laime var beigties. Cilvēks grib nodrošināties pret zaudējumu. Daži sāk kurnēt par divkosību — visi nu tik vienoti, bet kas būs aizparīt? Tā kā citkārt “viss ir slikti”, vai sanāk, ka šīsnedēļas emocijas nav īstas? Galīgi ne tā.

Lai arī “viss ir slikti” reizēm ir cilvēka privātais stāvoklis, kam ar stāvokli valstī nav nekāda sakara, vairumā gadījumu tas, ko augstprātīgi kritizē ar “viss ir slikti”, ir politiski aktīvu līdzpilsoņu nepieņemšana. Cilvēks ar savu pilsonisko aktivitāti iestājas par to, kas viņam dārgs. Ir tikai normāli, ka mums katram ir mazliet atšķirīgi uzskati par dārgo un aizstāvamo. Tikai tā var visu lielo, skaisto un daudzveidīgo pasauli uzturēt kārtībā, tikai tā var baudīt brīvību, tikai tā var gūt gandarījumu par dzīvi — ja mēs katrs uztrauksimies par sev dārgo un ļausim citiem uztraukties par viņiem dārgo, un mācīsimies civilizēti risināt sadursmi, kas rodas vērtību atšķirību dēļ.

“Viss ir slikti” nav konfliktā ar lielā hokeja svinēšanu. Ar ko lielais hokejs ir konfliktā —ar jebkādiem mēģinājumiem izmantot to saviem politiskiem nolūkiem, kuros jūs uzņematies hokejistu panākumus kā tikai savējos, bet ne kāda cita. Jums nepatīk kāds hokeja funkcionārs, kāds deputāts vai ministrs, kāds domnieks vai cits savējais un jūs sakāt, ka viņam nav tiesību piedalīties hokeja svinēšanā. Nē, viņam ir visas tiesības. Un hokejistu uzvaras neko nepierāda nedz par mani, nedz par jums, nedz par kādu pareizo vai nepareizo latvieti, pareizo vai nepareizo politiķi. Lielais hokejs ir tas, ko mēs saucam par “mēs” un kur nevienam nav teikšanas kādu izslēgt. Kas grib būt daļa no “mēs”, tie pievienojas. Kas nav, tie paliek atstatus. Un miers ar viņiem. Ne viņi, ne mēs neesam labāki par otriem.

Aicinu svinēt lielo hokeju arī vislielākajiem snobiem. Aicinu nekautrēties apkampties un sasist plaukstas ar vislielākajiem politiskajiem vai sadzīviskajiem pretiniekiem. Un neviens nemērīs, cik sen un cik liels fans esat bijis līdz šim. Neviens nemērīs, cik citos jautājumos jums ir atšķirīgas domas no otra svinētāja vai ka nākamnedēļ varbūt viens otru kādā jautājumā sūdzēsit tiesā. Šī nedēļas nogale ir mums visiem, lai atjaunotu kopības sajūtu. Tieši tā kopība ir tas, kas ļauj mums civilizēti strīdēties un politiski sacensties par domstarpībām citos jautājumos. Tieši tāpēc mēs varam droši un pārliecināti iebilst un norādīt uz otra muļķību vai neprātu, kad tādu saskatām. Jo zinām, ka lielajā hokejā, lielajā Dziesmu svētku koncertā un citā lielā notikumā mēs stāvēsim blakus un būsim vienoti. Jo zinām, ka mēs viens otru kritizējam un viens otram iebilstam tieši tāpēc, ka mums rūp mūsu kopīgā lieta. Tikai izsakot savas vēlmes un savu redzējumu mēs varam uzzināt, kas tad ir tas mums visiem līdzās pastāvēt gribošajiem vislabākais kopīgais.